Mēs vērsāmies Aplinkos apsaugos departamentas (Vides aizsardzības departaments; AAD) par atkārtoti lietojama un vienreizlietojama iepakojuma pareizu uzskaiti Vieningoje gaminių, pakuočių ir atliekų apskaitos informacinėje sistemoje (Vienotajā izstrādājumu, iepakojuma un atkritumu uzskaites informācijas sistēmā; GPAIS), kā arī par iespējamo saņemšanas un darbības veidu kombināciju konkretizēšanu.
Sniedzam AAD atbildi:
„Atbildot uz Jūsu jautājumu, sniedzam Aplinkos apsaugos departamentas prie Aplinkos ministerijos (Vides aizsardzības departamenta pie Vides ministrijas; turpmāk – Departaments) speciālistu viedokli, kas nav uzskatāms par oficiālu tiesību aktu interpretāciju vai lēmumu konkrētā situācijā.
Atbildot uz Jūsu jautājumu, vēlamies informēt, ka, veicot atkārtoti lietojama iepakojuma uzskaiti, jāņem vērā, kādas darbības uzņēmuma darbībā „notiek” ar atkārtoti lietojamo iepakojumu, un attiecīgi jānorāda saņemšanas un darbības veidi. Funkcionalitāti „Atkārtoti izmantots un laists Lietuvas Republikas tirgū” var izmantot tad, ja atkārtoti lietojamais iepakojums jau atrodas Lietuvas Republikas iekšējā tirgū: jūs importējāt izstrādājumus uz atkārtoti lietojamas koka paletes, izkrāvāt izstrādājumus savā noliktavā, paleti atkal „piekraujat” ar saviem izstrādājumiem un laižat Lietuvas Republikas tirgū. GPAIS sistēmā šādu darbību norādītu šādi: saņemšanas veids – Importēts (ievests), darbības veids – pirmo reizi laists Lietuvas Republikas tirgū (izkrauts). Kad atkārtoti lietojamo paleti „piekraujat” ar saviem izstrādājumiem un laižat Lietuvas Republikas tirgū, saņemšanas veids ir saražots (iepakots), darbības veids – atkārtoti izmantots un laists Lietuvas Republikas tirgū.
Atgādinām, ka importēts (ievests) atkārtoti lietojams iepakojums Lietuvas Republikas iekšējā tirgū jānorāda kā pirmo reizi laists Lietuvas Republikas tirgū (izkrauts) vai pirmo reizi laists Lietuvas Republikas tirgū.
Funkcionalitāti „Izmantošana savu izstrādājumu iepakošanai” piemēro tukša iepakojuma ražotājiem, kuri neatkarīgi no tukšā iepakojuma saņemšanas veida (imports vai ražošana) to izmanto savas produkcijas iepakošanai: uzņēmums importēja tukšas koka paletes, uz tām novietoja savu produkciju un laida to Lietuvas Republikas teritorijā. GPAIS sistēmā norādītu saņemšanas veidu „Importēts (ievests)”, darbības veidu „izmantošana savu izstrādājumu iepakošanai” (tukšs iepakojums ar kodu 008), kā arī saņemšanas veidu „saražots (iepakots)”, darbības veidu „pirmo reizi laists Lietuvas Republikas tirgū” (pilnas koka paletes ar kodu 048).
Funkcionalitāte „Nodots atkritumu apsaimniekotājiem”: jūs importējāt (ievedāt) vai atguvāt no Lietuvas Republikas tirgus atkārtoti lietojamu koka iepakojumu, kas vairs nav piemērots turpmākai izmantošanai, un nododat to atkritumu apsaimniekotājam. GPAIS norādītu (tukšām koka paletēm ar kodu 008) saņemšanas veidu „saražots”, darbības veidu „nodots atkritumu apsaimniekotājiem”.
Saņemšanas veidu „Importēts (ievests)” un darbības veidu „Izvešana no Lietuvas Republikas iekšējā tirgus” GPAIS sistēmā norādītu, ja, piemēram, uzņēmums ieved Lietuvas Republikas tirgū izstrādājumus uz atkārtoti lietojamas paletes, izstrādājumus neizkrauj, nekādā veidā nepārpako un izved no Lietuvas Republikas iekšējā tirgus.
Funkcionalitāti „Atgūts no Lietuvas Republikas tirgus” piemēro tad, ja atkārtoti lietojamo iepakojumu atgūst paši ražotāji un/vai importētāji vai ja atkārtoti lietojamo iepakojumu atgūst uzņēmumi, kas nodarbojas ar atkārtoti lietojamā iepakojuma nomu un savākšanu, un ražotājs un/vai importētājs šādu no Lietuvas tirgus atgūto atkārtoti lietojamo iepakojumu atkārtoti izmanto produkcijas (preču) iepakošanai: jūs iegādājaties tukšas lietotas koka paletes, GPAIS norādītu saņemšanas veidu „atgūts (iegādāts lietots iepakojums)”, darbības veidu „atgūts” (tukšs iepakojums ar kodu 008). Kad paletes „piekraujat” ar saviem izstrādājumiem un laižat Lietuvas Republikas tirgū, GPAIS norādītu saņemšanas veidu „saražots (iepakots)”, darbības veidu „atkārtoti izmantots un laists Lietuvas Republikas tirgū” (pilnas paletes ar kodu 048).
Informējam, ka Noteikumu 44. punktā noteikts: „Par no Lietuvas tirgus atgūtu atkārtoti lietojamu iepakojumu neuzskata, un Noteikumu 43. punktā minētajā no Lietuvas tirgus atgūtā atkārtoti lietojamā iepakojuma uzskaitē neiekļauj datus par iepakojumu, kas aizstāts ar Lietuvā iegādātu jaunu (vēl neizmantotu) vai Lietuvā ievestu (importētu) atkārtotai lietošanai piemērotu iepakojumu. Lietuvā iegādāts jauns (vēl neizmantots) un Lietuvā ievests (importēts) atkārtotai lietošanai piemērots iepakojums uzskaitē jāiekļauj kā atkārtoti lietojams iepakojums, kas pirmo reizi laists Lietuvas tirgū. Lietots atkārtoti lietojams iepakojums uzskatāms par atgūtu no Lietuvas tirgus (un dati par šo iepakojumu iekļaujami Noteikumu 43. punktā minētajā no Lietuvas Republikas iekšējā tirgus atgūtā atkārtoti lietojamā iepakojuma uzskaitē), ja atkārtoti lietojamo iepakojumu atgūst paši ražotāji un/vai importētāji vai ja atkārtoti lietojamo iepakojumu atgūst uzņēmumi, kas nodarbojas ar atkārtoti lietojamā iepakojuma nomu un savākšanu, un ražotājs un/vai importētājs šādu no Lietuvas tirgus atgūtu atkārtoti lietojamo iepakojumu atkal izmanto produkcijas (preču) iepakošanai.”
Atgādinām, ka saskaņā ar Lietuvos Respublikos mokesčio už aplinkos teršimą įstatymas (Lietuvas Republikas likuma par vides piesārņojuma nodokli) 6. panta 6. daļu nodokļa maksātāji ir atbrīvoti no nodokļa par vides piesārņošanu ar atkārtoti lietojama iepakojuma atkritumiem, ja pilnībā izpilda Lietuvos Respublikos aplinkos ministro (Lietuvas Republikas vides ministra) noteikto savākšanas un atkārtotas izmantošanas uzdevumu. Uzdevumi noteikti ar Lietuvos Respublikos aplinkos ministro 2006 m. gruodžio 28 d. rīkojumu Nr. D1-618 „Par iepakojuma savākšanas un atkārtotas izmantošanas uzdevumu noteikšanu”. Pašlaik atkārtoti lietojama iepakojuma izmantošanas un savākšanas uzdevums ir 80 %.
Atbildot uz jautājumu par izvešanu ar trešo personu starpniecību, atgādinām, ka saskaņā ar Mokesčio už aplinkos teršimą ir nuslėptą taršą apskaičiavimo už 2021 ir vėlesnius metus tvarkos aprašas (Vides piesārņojuma un slēptā piesārņojuma nodokļa aprēķināšanas par 2021. un turpmākajiem gadiem kārtības apraksts), kas apstiprināts ar 2021m. kovo 10 d. rīkojumu Nr. D1-143 „Par vides piesārņojuma un slēptā piesārņojuma nodokļa aprēķināšanas par 2021. un turpmākajiem gadiem kārtības aprakstu apstiprināšanu” (turpmāk – Apraksts), IV nodaļas „NODOKĻA ATVIEGLOJUMUS PIEŠĶIROŠIE DOKUMENTI” 14. punktā noteikts: „Nodokļa maksātājs tiek atbrīvots no nodokļa par piepildītu iepakojumu, kas izvests ar trešo personu starpniecību, tikai tad, ja trešā persona, ar kuru saprot personu, kurai nodokļa maksātājs saskaņā ar līgumu nodevis savu piepildīto iepakojumu, pati vai izmantojot transportēšanas pakalpojumus izved šo piepildīto iepakojumu no Lietuvas Republikas teritorijas.”
Mūsuprāt, saņemšanas veidu „Importēts (ievests)” un darbības veidu „Izvešana no Lietuvas Republikas iekšējā tirgus ar trešo personu starpniecību” GPAIS sistēmā norādītu tad, ja, piemēram, uzņēmums A importēja (ieveda) izstrādājumus iepakojumā un nodeva savu piepildīto iepakojumu uzņēmumam B, kas pats vai izmantojot transportēšanas pakalpojumus izveda piepildīto iepakojumu no Lietuvas Republikas iekšējā tirgus.
Informējam, ka Lietuvos Respublikos pakuočių ir pakuočių atliekų tvarkymo įstatymas (Lietuvas Republikas Iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas likums; turpmāk – Likums) 2. panta 19. punktā noteikts:
Iepakojuma izmantošana pašu vajadzībām:
1) importētāja Lietuvas Republikas teritorijā ievesto iepakoto izstrādājumu izpakošana, ja šos izstrādājumus izpako importētājs, kas tos ievedis Lietuvas Republikas teritorijā un plāno izmantot šos izstrādājumus savā darbībā un/vai nodot citai personai;
2) ražotāja Lietuvas Republikas teritorijā iepakoto izstrādājumu izpakošana, ja šos izstrādājumus izpako ražotājs, kas tos iepakojis un plāno izmantot šos izstrādājumus savā darbībā un/vai nodot citai personai.
GPAIS sistēmā „izmantots pašu vajadzībām” norādītu, ja, piemēram, uzņēmums importē iepakotus izstrādājumus, tos izpako un uzņēmuma telpās palikušais vienreizlietojamais iepakojums kļūst par atkritumiem.
Vēršam uzmanību, ka Pakuočių ir pakuočių atliekų tvarkymo taisyklės (Iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas noteikumi), kas apstiprināti ar Lietuvos Respublikos aplinkos ministro 2002 m. birželio 27 d. rīkojumu Nr. 348 „Par Iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Noteikumi), 24. daļas 6. punktā noteikts: „Ar izstrādājumiem piepildīts iepakojums, kas izmantots pašu vajadzībām, un ar izstrādājumiem piepildīts iepakojums, kas nodots citai personai, var tikt uzskaitīts kopā (šo iepakojumu kopējo daudzumu uzskaitot kā citai personai nodotu ar izstrādājumiem piepildītu iepakojumu) vai atsevišķi. Ražotājiem un importētājiem GPAIS pārskata gada sākumā jāizvēlas uzskaites metode, kā uzskaitīt ar izstrādājumiem piepildītu iepakojumu, kas izmantots pašu vajadzībām, un ar izstrādājumiem piepildītu iepakojumu, kas nodots citai personai (uzskaitot šo iepakojumu kopā vai atsevišķi), un šo uzskaites metodi nedrīkst mainīt līdz pārskata gada beigām.”
Iesakām noskatīties šeit pieejamo video materiālu par GPAIS iepakojuma funkcionalitāti un uzskaiti.
Prezentācijas slaidus var atrast https://www.gpais.eu sadaļā Naujienos → 2025-05-08 → Sudiegti pakeitimai dėl daugkartinių neužstatinių pakuočių apskaitos.
Informāciju par atkārtoti lietojama iepakojuma un pašu vajadzībām izmantota iepakojuma uzskaiti atradīsiet GPAIS tīmekļvietnes sadaļā Dažniausiai užduodami klausimai → 2.1.6. Kaip apskaityti daugkartinę pakuotę, kuri importuojama, išpakuojama savoms reikmėms ir dalis tokios pakuotės vėliau panaudojama savų prekių supakavimui ir išleidimui į vidaus rinką?
Vēršam uzmanību, ka Departaments konsultācijas sniedz saskaņā ar Asmenų konsultavimo Aplinkos apsaugos departamente taisyklės (Personu konsultēšanas noteikumiem Vides aizsardzības departamentā). Konsultēšanas noteikumu 4.2. apakšpunktā noteikts, ka konsultācija ir individuāla vai vispārīga rakstura skaidrojums Departamenta kompetences jautājumos par vides aizsardzību reglamentējošo tiesību aktu prasību piemērošanu. Norādām, ka Departamenta speciālisti sniedz konsultācijas vides aizsardzības jautājumos, bet neizsakās par fakta jautājumiem un nevērtē konkrētus faktiskos apstākļus. Konsultācija nav oficiāla normatīvā tiesību akta interpretācija un tai nav tiesību akta spēka. Ja persona papildus iesniedz informāciju, konsultācijas saturs var mainīties.”
